1 Comment

  1. Marta Suveizda
    June 27, 2018 @ 13:09

    Paldies, par rakstu un savākto informāciju! Pēdējā laikā cenšos biežāk aizdomāties (arī reāli ieviest savā ikdienā kādu no padomiem) par to, kā patērēju drēbes, kur tās lieku, kad saprotu, ka nevelku tik bieži kādu apģērba gabalu, un saprotu, ka patiešām no lielā skapja nedēļā velku aptuveni 4-7 savus mīļākos apģērba gabalus. Pārējie kaut kā “nogulsnējas” skapja aimugurē vai gaida savu dienu kādam “īpašam” notikumam, kas dažkārt pat arī nepienāk… Pēc manas pieredzes – nesaskaros pārāk bieži ar pieejamo informāciju par tekstilmateriālu izcelsmes sekām uz vidi, ražošanas apstākļiem, kā arī informāciju par to, kā apģērbu pārstrādāt pēc tam, kad tas nonēsāts vai apnicis, un citām likstām, kas nāk līdzi šīs produkcijas kategorijas patēriņam. To būtu jāizplata un jāinformē lielākas ļaužu masas, jo vide, kurā dzīvojam ir tikai viena, un nezināšana nav attaisnojums. Cilvēcei ar tās kopējo prātu ir izdevies aizsūtīt cilvēku kosmosā – kādēļ mēs buksējam saistībā ar tādu materiālu ražošanu, kas būtu dabīgi un viegli sadalītos vidē? Tas ir izdevīgi, manuprāt, tikai un vienīgi lielajām korporācijām un apģērbu ražotājiem – lineārs patēriņš, kas nes tikai un vienīgi peļņu, bez tālākas seku analīzes. Domāju, ka mūsdienu laikmets ar informācijas pieprasīšanu un arvien augstākām prasībām pēc caurspīdības tajā, ko kompānijas dara, panāks to, ka vide tiks piesārņota mazāk, lai gan neņemos spriest, cik tālu šāda nākotne mums ir tuvu.

    Novērtēju “Zaļās brīvības” ieguldījumu izglītošanā par šiem jautājumiem. 😉 Labu veiksmi mums, kas domā un dara līdzi!