Skip to content

2015. gadā ANO tika pieņemti jauni Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Pirmais no šiem mērķiem paredz “Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs”. Par nabadzības izskaušanu tiek runāts jau sen un daudz kas ir arī darīts, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem izdzīvot. Tiek vākti ziedojumi, sūtītas palīdzības pakas. Turīgākie patērētāji var iegādāties godīgās tirdzniecības preces, lai atbalstītu nabadzīgos zemniekus globālajos dienvidos. Lielākā daļa šo rīcību balstās uzskatā, ka, stimulējot ekonomisko izaugsmi, mēs palīdzēsim celt ienākumus un tādejādi “izcelsim” cilvēkus no nabadzības.

Pasaules ekonomika pēdējos 30 gados ir vairāk kā dubultojusies, 2014. gadā sasniedzot 78 triljonus dolāru. Taču šis ienākumu pieaugums nav bijis proporcionāls. Straujākais tas ir bijis tieši bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem. Oxfam nesenais pētījums atklāj, ka 62 pasaules bagātākajiem cilvēkiem pieder tik pat līdzekļu cik 3,5 miljardiem pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju. Šī atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem pēdējos gados tikai palielinās. Tikai 5 gadus atpakaļ bija nepieciešami 388 bagātnieki, lai sasniegtu šo rādītāju.

Tāpēc pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par nepieciešamību izskaust ekstremālas bagātības, lai izvairītos no situācijas, kad lielākā daļa materiālās bagātības koncentrējas tikai dažu cilvēku rokās. Pat bizness ir iesaistījies šajā diskusijā. Zviedru elektropreču gigants Knife pirms pāris gadiem publicēja komiksu par ekstremāliem bagātniekiem, kuri dzīvo nožēlojamu dzīvi un, kā vāveres vāc riekstus, viņi tērē savus uzkrājumus dārgiem, bet nevajadzīgiem, niekiem.

Nabadzība nav vīruss, kas iemetas sabiedrībā. Lielākoties tā ir pašu cilvēku radīta. Protams, ir cilvēki, kas paši izvēlas dzīvot nabadzībā, kā savulaik mucas Diogēns, bet lielākoties tā ir apstākļu sakritība vai sistēmiska resursu izsūkšana no tā jau nabadzīgākajām kopienām, kas nespēj un nemāk pietiekami aizstāvēt savas intereses.

Oxfam min vairākas tendences, kas veicinājis šo ienākumu nevienlīdzību – deregulācija, privatizācija un pieaugošā banku loma ekonomikā, kas ir vērojamas arī Latvijā. Banku sistēma un tā sauktās finanšu inovācijas ir bijis liels atbalsts šo līdzekļu akumulācijā un slēpšanā. Katrs piektais miljardieris ir tieši no banku/finanšu sektora. Bez tam pie nabadzības cēloņiem var minēt arī negodīgus tirdzniecības līgumus, zemes atņemšanu nabadzīgākajiem un strukturālos parādus. Diemžēl ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi īsti nerunā par šiem nabadzības cēloņiem. Cīnoties tikai ar sekām būs grūti sasniegt ANO noteiktos mērķus.

Oxfam pētījums ir publicēts pirms pasaules vadošo biznesa un politikas līderu tikšanās Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē. Zīmīgi, ka nodokļu paradīzes, kā Šveice, ir viens no rīkiem, kas bagātniekiem palīdz kļūt vēl turīgākiem un slēpt triljoniem dolāru aktīvus no savu valstu nodokļu iekasētājiem. Oxfam arī uzsver, ka 9 no 10 Foruma apmeklētājiem pieder aktīvi kādā no nodokļu paradīzēm.

Diemžēl tieši pašreizējā ekonomiskā sistēma ir veicinājusi šādu ienākumu sadalījumu, kas ir nepieredzēts cilvēces vēsturē. Pat Romas u.c. vēsturisko impēriju ienākumu sadalījums ir bijis vienlīdzīgāks. Par kapitālismā iebūvēto ienākumu koncentrācijas mehānismu arī raksta slavenais franču ekonomists Tomass Piketī, kurš savā grāmatā “Kapitālisms 21. gadsimtā” norāda, ka ienākumi no ekonomiskās izaugsmes pamatā nonāk pie kapitāla turētājiem.

Savukārt konsultāciju firmas Motivacation international pētījums rāda, ka bagātākie cilvēki vairāk uzticas tiesiskajai sistēmai, valdībām un multinacionālajām kompānijām, jo tās darbojas viņu interesēs. Tāpēc nav brīnums, ka visā pasaulē uzticība demokrātijai un valsts pārvaldei ir zema, ja šī sistēma nespēj aizstāvēt cilvēku intereses un nespēj izlīdzināt ienākumus. Taču Motivacation international pētījums arī parāda pasaules turīgāko iedzīvotāju viedokļu atšķirības. Daudzi turīgie iedzīvotāji ir sociāli orientēti un labprāt veicinātu godīgākie ienākumu sadalījumu sabiedrībā, apzinoties, ka tas nāks par labu visai sabiedrībai un arī viņiem pašiem.

Lai to nodrošinātu Oxfam piedāvā nodrošināt, lai cilvēkiem tiek maksāts vismaz iztikas minimums, un samazināt ienākumu atšķirības katrā uzņēmumā (lielākajai un mazākajai algai nevajadzētu atšķirties vairāk kā 10 reizes), stiprināt sieviešu tiesības, samazināt un kontrolēt ekonomiskās elites ietekmi uz lēmumu pieņemšanu, mainīt medicīnas izpētes un finansēšanas sistēmu, lai veselības aprūpe būtu pieejama visiem, ieviest diferencētus ienākuma nodokļus un nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu izglītību arī nabadzīgākajiem, kā arī cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu un nodokļu paradīzēm (municipalitātes ar ļoti zemiem/necaurredzamiem nodokļiem). Diemžēl, lai panāktu visas šīs nepieciešamās izmaiņas, vēl ir tāls ceļš ejams.

Lai gan situācijā viennozīmīgi ir vajadzīgi radikāli uzlabojumi, tomēr arī šobrīd ir iniciatīvas, kuru centieni ir vērsti uz resursu vienlīdzīgāku resursu sadali. Godīgās tirdzniecības preces arī pamazām paliek lētākas, un vairākos gadījumos vairs nav būtiskas atšķirības starp godīgās tirdzniecības un konvencionālajiem produktiem cenas ziņā. Līdz ar to, ne tikai bagātākie vairs var tās atļauties. Piemēram, aiz vien biežāk lielveikalos atrodamie godīgās tirdzniecības Fairtrade sertificētie banāni maksā tik pat cik konvencionālie.

Eiropas Savienībai nākotnē jo īpaši vajadzētu pievērst uzmanību savai importa politikai un stingrāk uzraudzīt, vai ES ievesto preču ražošanā tiek ievēroti godīgās tirdzniecības principi.

 

P.S. Šis raksts tapis ar projekta “Godīgā tirdzniecība: Apziņas celšana”, ko finansē Eiropas Savienība un līdzfinansē Sabiedrības Integrācijas fonds, atbalstu.