Enerģijas ražošana

Vai zināji, ka katru dienu no mūsu nodokļu naudas Krievijai maksājam vienu miljonu eiro par gāzi? Tas nozīmē –  gandrīz 700 eiro ik minūti!

Kaut arī saražojam diezgan daudz paši, nedaudz vairāk kā puse (pēc EM datiem 2010. gadā – 81 %, 2016. gadā – 60,1 % un 2017. gadā – 56,1 %) no siltumapgādē un elektroenerģijā izmantotās enerģijas Latvijā tiek saražota no importētā fosilā kurināmā – dabasgāzes. Enerģētiskā atkarība ir spēcīgs politiskās ietekmēšanas instruments, tāpēc nav labvēlīgs mūsu valsts drošībai. Dabasgāze nav zaļa enerģija – pētījumi rāda, ka dabasgāzes ieguve un patēriņš ietver ne tikai oglekļa dioksīda, bet arī metāna emisijas, kas atmosfērā nokļūst ieguves un piegādes procesā. Turklāt metāns ir 28 – 36 reizes spēcīgāka siltumnīcefekta gāze, nekā oglekļa dioksīds. Tas rada papildus negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Pēdējos gadu desmitus dabasgāze un tās infrastruktūra ir tikusi tieši un netieši subsidēta no valsts un nodokļu maksātāju naudas. Tas rada brīvā tirgus izkropļojumu, palēlinot vietējās, atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību un veicinot citu greizu mehānismu rašanos, piemēram, obligātā iepirkuma komponente jeb OIK.

Ja veicinātu vietējās, atjaunīgās enerģijas ilgtspējīgu ražošanu, gāzei atvēlētā nauda paliktu Latvijā un mēs būtu neatkarīgāki un pašpietiekami. Saules un vēja enerģijas tehnoloģijas kļūst aizvien pieejamākas. Pēdējo 5 gadu laikā vien saules enerģijas tehnoloģiju cenas ir samazinājušās par 80% un nu jau tās spēj atmaksāties, turklāt Latvijā saules enerģijas ražošanai ir labs potenciāls – saulaino dienu skaits ir lielāks nekā Vācijā!

Ja tiktu atbalstīta decentralizēta, sabiedrības virzīta enerģijas ražošana, zaļā enerģija vairs nebūtu tikai oligarhu bizness, kā tas nereti līdz šim ir bijis. Tas veicinātu lielāku naudas apriti vietējā līmenī, lielāku nodarbinātību, pieaugtu valsts neatkarība un drošība, kā arī Latvija patiesi kļūtu par ekoloģiski ilgstpējīgu valsti, uzlabojot gaisa kvalitāti un vides stāvokli.

energijas raz aer 1
p05 page 001 1