Vispārējas intereses projekti: Būtiska gāzes noplūde Eiropas Zaļajā kursā

Sadarbībā ar Climate Action Network Europe biedrība “Zaļā brīvība” nosūtījusi vēstules Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem, lai informētu par savu nostāju saistībā ar nākamajā nedēļā paredzēto balsojumu Eiropas Parlamentā par Vispārējās intereses projektu sarakstu, kurā iekļauti projekti arī dabasgāzes infrastruktūras paplašināšanai.

Cienījamie Eiropas Parlamenta deputāti,

vides organizācija “Zaļā brīvība” aktīvi iesaistās enerģētikas un klimata politikas veidošanā nacionālā un Eiropas Savienības (ES) mērogā.  Eiropas Parlamentā plenārsēdē laikā no 10. līdz 13. februārim balsos par Vispārējās intereses projektu 4. kopīgu interešu projektu sarakstu (the 4th Projects of Common Interest List). Šis saraksts piešķir ES augstāko prioritāti vairāk nekā 55 fosilās gāzes projektiem un dod tiem tiesības saņemt miljardiem eiro ES finansējuma.

Eiropas Parlamenta deputāti jau ir atzinuši, ka mēs saskaramies ar ārkārtas situāciju klimata jomā. Tiek izdarīts spiediens iespējami ātrāk dekarbonizēt mūsu sabiedrību, lai mēs varētu sasniegt Parīzes nolīguma mērķi saglabāt globālās temperatūras izmaiņas 1,5 grādu robežās. Dabasgāze ir fosilais kurināmais, kas veicina klimata pārmaiņas tās radīto CO2 un metāna emisiju dēļ. Atkarībā no izmantotās ieguves metodes (piemēram, frakcionēšana) gāze var būt kaitīgāka klimatam nekā ogles. Dabasgāzei nevar būt vietas enerģētikas pārejas procesā.

Šobrīd, uzsākot nepieciešamo gāzes un citu fosilo kurināmo pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu, esošā gāzes infrastruktūra ir pietiekami plaša, lai nodrošinātu mūs ar elektrību un siltumenerģiju, līdz mēs aizstāsim gāzi ar atjaunojamo enerģiju. Miljoniem eiro ieguldīšana plašākā gāzes infrastruktūrā ir slikts ieguldījums; par to mēs visi samaksāsim, kad izveidotā dabasgāzes infrastruktūra būs jāslēdz, pirms šīs investīcijas vēl būs atmaksājušās.

Saskaņā ar Ekonomikas Ministrijas datiem siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtās un katlu mājās Latvijā pārsvarā izmanto tieši dabasgāzi: 2010. gadā – 81 %, 2017. gadā – 53,7 %, 2018. gadā – 59,0 %. Turklāt 2017. gadā Latvijas enerģētiskā atkarība dabasgāzei bija 101,9%, kas ir izskaidrojams ar to, ka Latvijā neiegūst šo fosilo resursu. Vispārējās intereses projektu sarakstā iekļauts arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana. Tāpat Latvijas valdība plāno veidot sašķidrinātās dabasgāzes terminālu, tādejādi vēl vairāk palielinot Latvijas atkarību no fosilajiem resursiem un samazinot atjaunojamo energoresursu konkurētspēju. 2019. gadā Latvija apņēmās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, līdz ar to nepieciešama iespējami ātrāka atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana, neveicot papildu ieguldījumus fosilo resursu infrastruktūrā.

Dabasgāzes projekti Vispārējās intereses projektu sarakstā nav savienojami ar nākotni, kas ir droša no klimata pārmaiņu radītām negatīvām ietekmēm vai atbilstoša Eiropas Zaļā kursa mērķiem. Eiropas Parlamentam šobrīd ir iespēja pierādīt, ka tas ir klimata rīcības Parlaments, un pieprasīt, lai Eiropas Komisija ievēro savus mērķus klimata jomā.

 Saraksta noraidīšana ir vienīgais juridiski saistošais veids, kā Parlamentam ļaut uzsākt sarunas par dabasgāzes Vispārējās intereses projektiem, un mums nav laika, ko zaudēt, atbalstot nevajadzīgos, klimatam kaitīgos fosilās gāzes projektus.

Lūdzu, balsojiet par priekšlikumu noraidīt Vispārējās intereses projektu sarakstu februāra plenārsēdes balsošanas laikā.

Plašāka informācija:

  • The Global Energy Monitor ziņojums atklāj, ka Eiropa plāno publiskā un privātā sektora ieguldījumus kopumā 117 miljardus apmērā fosilās gāzes infrastruktūrā, palielinot Eiropas gāzes importa kapacitāti par 30 %, kamēr jau šī brīža gāzes infrastruktūras kapacitāte ir par 1,8 reizēm lielāka kā patēriņš.
  • Client Earth juridiskā analīze skaidro, kāpēc Vispārējo interešu projektu saraksts ir pretrunā ES tiesību aktiem un Parīzes klimata nolīgumam. 
  • Artélys atskaite argumentē, ka šajā sarakstā iekļautie gāzes projekti riskētu tērēt 29 miljardus eiro Es finansējuma nevajadzīgiem gāzes projektiem. 

Biedrība “Zaļā brīvība”