Kopienu enerģija – piemēri efektīvai resursu izmantošanai kopienas labā

Mūsdienu globālajā ekonomikā, kur par attīstības pamatu tiek izmantota konkurētspējas uzlabošana un  resursu koncentrācija, reģioni, īpaši lauku teritorijas kļūst par vietām, kur šīs tendences izjūt visskaudrāk – tiek zaudēts kapitāls, resursi un citi ekonomikas veselības svarīgi aspekti. Šo procesu rezultātā, cilvēki no vietējām kopienām dodas dzīvot uz lielākām apdzīvotākām vietām kā rezultātā samazina ne tikai skaitlisko iedzīvotāju skaitu, bet arī sociālo kapitālu uz kā pamata varētu veidot spēcīgas vietējās ekonomikas. Iepazīstinām ar kopienu virzītām iniciatīvām enerģijas sektorā, kas ne vien ļauj efektīvi izmantot resurus, bet arī ļauj kopienām attīstīties ilgtspējīgi.

Viena no mūsdienu kopienas un sabiedrības vajadzībām, kurai, turklāt tiek tērēta lielāka daļa resursu ir enerģetika. Vajadzība pēc siltuma, silta ēdiena un ūdens mūsdienās ir pamatvajadzība,kuru valsts, pašvaldība, kopiena un indivīds ir spiests sev nodrošināt un tam arī meklēt nepieciešamos resursus. Efektīvas saimniekošanas gadījumā tiek apzināti kopienai pieejamie enerģijas resursi un tie tiek izmantoti maksimāli efektīvi sabiedrības labā. Īpaši efektīvi saimniekojot resursi ir vietējā mērogā iegūti, ja tos iegādājas un no šiem resursiem tiek ražota enerģija, tad ieguvēji ir ne tikai vietējie resursu ražotāji, enerģija ražotāji, bet arī pašvaldība, kopiena un patērētāji kopumā, jo naudas un resursu aprites cikls arī notiek vietējā līmēnī. Tādēļ būtiski ir šo potenciālu apzināties un sapratīgi plānot, tādejādi maksimāli efektīvi apsaimniekojot savu teritoriju, samazinot enerģijas cenas patērētājam un arī nodrošināt vietējo uzņēmējdarbību jeb citiem vārdiem sakot – veicināt vietējās ekonomikas izaugsmi.

Kopienu ekonomikas plānošana ir viens no būtiskākajiem elementiem, lai pieņemtu lēmumu, kurā attīstības virzienā nepieciešams pielikt savas pūles vietas mērķu sasniegšanai – vai tā ir resursu labāka izmantošana, vai naudas taupīšana, vai atsevišķu lokālelementu kvalitātes uzlabošana vai arī tā ir savu resursu saprātīga izmantošana uzņēmējdarbības veikšanai, kuras rezultātā  labumu gūst ne tikai uzņēmējdarbības veicējs, bet tiešā veidā uzņēmums klienti, bet pastarpināti visi kopienas iedzīvotāji.

Būtiski, ka plānojot Vietējo ekonomiku, tiek veidotas vietējās partnerības, kurā iesaistās vietas uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, kā arī sabiedrība- iedzīvotāji. Atkarībā no plānošanā izvirzītā mērķa, dažādās aktivitātēs tiek iesaistīti visi kopienas iedzīvotāji, kuri iesaistās uz savstarpējas ieinteresētības principiem, kas veido ciešas integrētas sadarbības saiknes kopienās. Uz izveidoto sadarbības saišu bāzes ir iespējams veidot spēcīgas- ilgtspējīgas kopienas, kurām ir „cerīga” nākotne. Šādu, ilgtspējīgu kopienu esamība palīdz nodrošināt teritoriju vienmērīgu apdzīvotību, tādā veidā mazinot urbanizācijas un industrializācijas negatīvās sekas uz nacionālo un globālo ekonomiku.

BYSTRICKO BIOMASAS PROJEKTS SLOVĀKIJĀ

2003.gada nevalstiskā organizācija “Slovākijas Zemes draugi” uzsāka plānot atjaunojamās enerģijas attīstības projektu vairāku ciemu centrālo siltumapgādes sistēmu maiņai, lai pārietu no ogļu izmantošanas uz vietējiem biomasas resursiem[1].

Astoņi ciemi Pol’anas reģionā laikposmā no 2008.-2011.gadam uzstādīja šķeldas katlus un pārtrauca ogļu izmantošanu publisko ēku apkurē – bioenerģijas projekta mērķis bija izmantot vietējos resursus enerģētiskās drošības paaugstināšanai[2].

Reģionam raksturīgs augsts biomasas potenciāls: netālu atrodas kokrūpniecības uzņēmumi, no kuriem tiek piegādāti koksnes atlikumi – šķelda[3]. Dokumentālajā filmā[4] projekta pārstāvji uzsver, ka dabai draudzīga resursu ieguve ir galvenais projekta ilgtspējas kritērijs: piemēram, šķelda tiek iegūta no kokiem un krūmiem, kas nocirsti, veicot ūdensteču attīrīšanu.

Ciemu apvienība “Bystricko biomasa” tika izveidota 2008.gadā: projekta “Bioenerģija katlu telpu rekonstrukcijā” kopējās izmaksas bija 7 200 000 eiro, no tiem 5 800 000 eiro sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas “Vide” prioritātē “Gaisa aizsardzība un nelabvēlīgas ietekmes uz klimata pārmaiņām samazināšana” 2007.-2013. gada periodā 2.

Projekta galvenie ieguvumi ir labi koordinēta vietējā sadarbība, paaugstināta enerģētiskā drošība, 25% izdevumu samazinājums par enerģijas patēriņu, samazinātas CO2 emisijas, kā arī jaunu darba vietu radīšana.

Bystricko biomasas projektā tika pielietoti šādi inteliģentās enerģētikas principi[5]:

  • Prioritātes – samazināt kopējo enerģijas patēriņu, paaugstināt energoefektivitāti, ilgtspējīgs atjaunojamo energoresursu patēriņš
  • Paaugstināt vietējo patstāvību un enerģētisko neatkarību
  • Resursu kontrole vietējā līmenī
  • Īpašs dabas resursu izmantošanas regulējums

Projekta pieeja būtu piemērota arī citām teritorijām, kur iespējama sadarbība vairāku apdzīvotu vietu starpā, pastāvot pieejamiem dabas resursiem.

Vairāk informācijas un plašāku šī projekta aprakstu var atrast šeit: https://www.localeconomies.eu/plugging-the-leaks/

 

Kopiena kā enerģijas projektu īstenotājs

Kopienas un kooperatīvu enerģijas projekti var būt dažādā mērogā – sākot no dažām saules baterijām uz novada pašvaldības ēkas jumta līdz pat liela mēroga vēja enerģijas parkiem. Par maza mēroga projektiem parasti uzskata tos, kas ir līdz 50 kW, un daudzās valstīs šādu projektu īstenošana ir salīdzinoši vienkārša, kā arī šiem projektiem tiek piemēroti salīdzinoši vieglāki nosacījumu attiecībā uz pieslēgumiem elektroenerģijas pārvades tīkliem.

„Kopiena” šajā kontekstā parasti tiek saprasta kā kooperatīvi un/vai pašvaldība, tai skaitā vietējo iedzīvotāju grupas, kurus vieno noteiktas intereses, piemēram, šajā gadījumā, elektroenerģijas ražošana pašu vajadzībām. Te jāuzsver, ka literatūrā jēdziens „kopiena” var tikt dažādi tulkots – viena cilvēks uzskatiem par kopienu citi cilvēki var nepiekrist. Literatūra piedāvā uz jēdzienu „kopiena” raudzīties no divām perspektīvām, proti, no plašāka socioloģiska skatījuma un no individuāla skatījuma. Kopienu enerģijas kontekstā jāizmanto socioloģiskais skatījums, kas par kopienu uzskata cilvēku grupu, ko apvieno vismaz viena kopīga pazīme, piemēram, ģeogrāfiskā izpratnē (vienas pašvaldības iedzīvotāji), kopīgas intereses, vērtības, pieredze vai tradīcijas.

Kopienu virzītu enerģijas projektu īstenošanas potenciāls Latvijā ir vietās vai iedzīvotāju kopienās, kuras:

  • vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, bet esošās enerģijas nodrošināšanas sistēmas ir nepietiekamas (Dažādas interešu grupas un biedrības);
  • vēlas samazināt atkarību no fosilajiem un ārējiem enerģijas resursiem un veicināt atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu savā vietā (ciemā, pagastā, mazpilsētā) (Vietējās vides organizācijas);
  • vēlas nodrošināt papildus enerģijas jaudas saimnieciskās darbības attīstīšanai vietējā teritorijā (Vietējās uzņēmējdarbības organizācijas);
  • ir ieinteresētas uzsākt visu iesaistīto un iesaistāmo pušu sadarbības projektu īstenošanai savas vietas (ciema, pagasta, mazpilsētas) ekonomiskas attīstības plānošanā, lai palielinātu ienākumus savai kopienai un nodrošinātu pēc iespējas lielāku finanšu līdzekļu neaizplūšanu no kopienas (Ciemu jeb kopienu attīstības organizācijas) .

Plānojot kopienu enerģijas projektus, ir būtiski, ka labums no īstenotā projekta ir jāiegūst vietas (ciema, pagasta, mazpilsētas) lielai daļai, kas nozīmē, ka plānošanas procesā, pat, ja projekti domāti atsevišķu izaicinājumu risināšanai, ir jābūt definētiem un nosauktiem tiem tiešajiem un netiešajiem labumiem, ko iegūst vieta un tajā dzīvojošie cilvēki. Tieši kopienas ieguvumi no kopienu projektu īstenošanas var būt gan finansiāli, gan sociāli, gan ar papildus drošību, gan citiem aspektiem saistīti. Būtiski atcerēties, ka šāda veida projektiem ir jābūt ne tikai labumu dodošiem, bet tie nedrīkst kaitēt atsevišķām kopienas grupām un to dzīves kvalitātei kā arī nedrīkst negatīvi ietekmēt citu kopienu dzīvi un to iespējas nodarboties ar ekonomiskām vai sociālām aktivitātēm.

Kopienu enerģijas projektu plānošanai, izstrādei, ieviešanai un rezultātu uzturēšanai ir jānodrošina arī iekšēja (vietas) sabiedriskā kontrole, kurā seko līdzi kopienu enerģijas projektu pamatprincipu ievērošanai. Šī demokrātiskā pārvaldīšana nodrošina arī veiksmīgāku kopienas uzņēmuma ekonomiskā modeļa uzturēšanu, jo tieši patērētājs ir tas, kas kopienu enerģijas ražotājam nosaka arī savas enerģijas patērēšanas vajadzības, kas lielā daļā gadījumā veicina enerģijas patēriņa samazināšanu un atkarību no enerģijas un fosilajiem enerģijas resursiem.

Sabiedrības virzītiem enerģijas projektu īstenošanā jābūt ievērotiem sekojošiem pamatprincipiem:

  • Enerģija, kas tiek saražota ir pašpatēriņa nodrošināšanai nevis ar mēŗki gūt peļnu primāri;
  • Enerģijas ražošanas veids ir ilgtspējīgs;
  • Projektam ir jāsniedz ieguldījums vietas ekonomikas stiprināšanai;
  • Vietējo resursu (Dabas un cilvēku) izmantošana ir ekonomiska un efektīva;
  • Kopienu ekonomikas projektiem ir jānodrošina vietējā- sabiedriskā kontroles sistēma.

Kopienu enerģijas projekti var būt saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību, kur enerģijas ražošanas laikā iegūtie finanšu līdzekļi tiek virzīti kopienas sociālu vajadzību/mērķu sasniegšanai.

Kopienu enerģija saistāma ar tādiem jēdzieniem kā enerģijas demokrātija, kas saistāma ar iedzīvotāju pilsoniskajām aktivitātēm, kuras neaprobežojas ar konkrētu infrastruktūras projektu īstenošanu, bet arī kustībām, kas iestājas par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu gan globāli, gan lokāli, par modernu un vidi saudzējošu tehnoloģiju izmantošanu energo politiku veidošanā. Tas skar arī reģionālas kustības, kas, piemēram, lemj reģionāli par cenu politikas veidošanu attiecīgajā pašvaldībā.

Der atzīmēt, ka enerģijas ražošana ir saistāma arī ar cilvēku domas maiņu par enerģijas patēriņu un tā ietekmi uz globāliem procesiem un šādi projekti veicina ilgtspējīgas sabiedrības veidošanos.

Projekts “Labākā prakse, biznesa modeļi un iniciatīvas nelielu elektrības un siltumapgādes kooperatīvu uzsākšanai” Igaunijā 2014-2015

Baltijas jūras reģiona enerģijas sadarbības tīkla projekta iecere radās, reaģējot uz neilgtspējīgiem siltumapgādes risinājumiem un neapmierinātību ar elektrības nodrošinājumu Igaunijas lauku ciemos (mazāk par 300 iedzīvotājiem). Bieži apkures risinājumi neatbilst būvnormatīviem un samazināta centralizētas apkures jauda rada augstas apkures izmaksas. Vietējo enerģijas kooperatīvu izveide tika pētīta kā atbilde uz energoapgādes problēmām, kas identificētas Igaunijas Nacionālajā enerģētikas sektora attīstības plānā līdz 2030.gadam.

Galvenās projekta aktivitātes veica Igaunijas Attīstības fonds: to fokusā bija zināšanu pārnese, lēmumu pieņemšanas pilnveidošana, informatīvie rīki, ietekmes novērtēšana, konkrētu iniciatīvu atlase un veicināšana.

Projekta galvenās atziņas:

  • Enerģijas kooperatīvu tiesiskais ietvars. Var būt nepieciešams pielāgot normatīvo regulējumu, lai atļautu enerģijas ražošanu un tirdzniecību patērētājiem, kas atrodas noteiktā teritorijā. Igaunijā, piemēram, vietējām enerģijas kopienām jāsastopas ar ierobežojumiem, jo normatīvi paredzēti tikai uzņēmumiem.
  • Tehnoloģiskās izvēles. Holistisks skatījums paredzēja, ka pirmais solis ir ēku renovācija enerģijas patēriņa samazināšanai un veselīga iekštelpu klimata radīšana. Enerģijas kooperatīvi ir īpaši piemēroti daudzdzīvokļu un sociālo māju problēmu risināšanai.
  • Enerģijas, tostarp piegādes, izmaksu samazinājums un labāks nodrošinājums var tikt sasniegti vietējās sadarbības rezultātā, izveidojot enerģijas kooperatīvus kopienu ietvaros.

Secinājumi, kas piemēroti ieviešanai arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs:

Priekšnoteikumi enerģijas kooperatīvu nodibināšanai Nepieciešama ēku rekonstrukcija energoefektivitātes uzlabošanai

Pietiekams ēku blīvums teritorijā, lai atrastu kopīgus energoapgādes risinājumus

Pietiekams atjaunīgās enerģijas resursu potenciāls

Brīvi pieejama tehnoloģija siltuma un elektrības ražošanai

Iepriekšēja pieredze kopīgām rīcībām vietējā kontekstā

Pastāv viedās energosistēmas elementi (piemēram, skaitītāji)

Iespēja pārdot no atjaunīgajiem resursiem saražoto enerģiju kopējā tīklā

Argumenti par labu enerģijas kooperatīvu nodibināšanai Samazināt elektrības cenu, iesk. tīkla izmaksas

Samazināt patērētāju izdevumus par siltumu

Palielināt patērētāju apmierinātību ar enerģijas piegādi

Paaugstināt tīkla kapacitāti jauniem pieslēgumiem

Piesaistīt cilvēkus dzīvei lauku reģionos

Uzlabot enerģijas kvalitāti un drošību, izmantojot viedos tīklus

Aizstāt neilgtspējīgu centralizēto apkuri ar vietējiem risinājumiem

Iegūt peļņu no enerģijas ražošanas

Enerģijas kooperatīvu sniegtie rezultāti Labas attiecības un sadarbība starp ieinteresētajām pusēm

Labi praktiski risinājumi siltuma un elektroenerģijas ražošanai

Labi risinājumi ēku renovācijai

Labi risinājumi viedo enerģijas sistēmu attīstībai

Kļūst pievilcīgāka dzīves vide laukos

Dzīvojamās vides kvalitāte iekštelpās uzlabojas

Pieaug īpašuma vērtība, enerģētiskā drošība

Informācija par projektiem http://basrec.net/projects/

Projekta pārskats pieejams  http://basrec.net/wp-content/uploads/2014/10/EDF_EnerCoop_BASREC_report_final.pdf  Vairāk informācijas par enerģijas kooperatīviem Igaunijā https://energiayhistud.ee/en/energy-cooperatives/introduction/

Bioekonomika kā atslēga ilgtpējīgai izaugsmei

Eiropas Savienības izaugsmes stratēģija “Eiropa 2020” norāda uz bioekonomiku kā atslēgas elementu gudrai un zaļai izaugsmei Eiropā. 2012. gadā Eiropas Komisija pieņēma stratēģiju “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika”, kā galvenos mērķus definējot sabiedrības problēmu risināšanu (pārtikas drošība, ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana, atkarības mazināšana no neatjaunojamajiem resursiem, klimata pārmaiņu samazināšana un adaptācija tām, darbavietu izveidošana un Eiropas konkurētspējas saglabāšana) un saskaņotas bioekonomikas attīstību (saskaņota ekonomikā darbība, investīcijas zināšanu, inovāciju un prasmju attīstībā, līdzdalība pārvaldībā un sociālais dialogs, jauna infrastruktūra). Zināšanu ietilpīga bioekonomika iekļauta 2013. gadā pieņemtajā Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā, kas paredz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un jaunu materiālu un tehnoloģiju radīšanu tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs.

Bioekonomika ietver atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un to pārveidošanu pārtikā, lopbarībā, bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība, pārtikas, celulozes un papīra ražošana, kā arī daļēji ķīmiskā, biotehnoloģiju un enerģētikas nozares ir bioekonomikas sastāvdaļas. Šīm nozarēm piemīt spēcīgs inovāciju potenciāls, jo tās plaši izmanto zinātnes sasniegumus (dzīvības zinātnes, agronomija, ekoloģija, pārtikas zinātne un sociālās zinātnes), pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas (biotehnoloģija, nanotehnoloģija, informācijas un komunikācijas tehnoloģija, inženierzinātnes) un vietējās zināšanas.

Bioekonomika balstās uz trīs ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem – daba, ekonomika un sabiedrība, un apzīmē pāreju uz pilnīgu, noslēgtā cikla ekonomiku, kurā viena procesa atkritumprodukts ir otra procesa izejmateriāls.
Bioekonomika paver iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai, balstoties uz tās spēcīgākajām nozarēm – lauksaimniecību un mežsaimniecību. Koksnes un citiem bioloģiskas izcelsmes produktiem piemīt augsts potenciāls, palielinot produktu pievienoto vērtību, aizstājot fosilos kurināmos enerģijas ražošanā, izstrādājot nākotnes bioloģiskas izcelsmes produktus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Bioekonomikas veiksmīgas attīstības pamatā ir:

  • maksimāla izejmateriālu izmantošana, enerģijas iegūšanas posmu atstājot kā pašu pēdējo;
  • pakāpeniskas un reģionam atbilstošas inovācijas;
  • veiksmīga publiskā-privātā sadarbība;
  • visu nozaru iesaiste un sadarbība;
  • vietējo pārvaldes institūciju loma un katra reģiona stiprās puses un vajadzības;
  • cieša sadarbība Baltijas valstīs un Baltijas jūras reģionā.

 

Ja interesē vairāk informācijas par kopienu vadītiem enerģijas projektiem sazinies ar mums:

Selīna Vancāne

CEE Bankwatch Network nacionālā koordinatore

biedrība Zaļā brīvība klimata un enerģētikas eksperte:

selina.vancane(at) bankwatch.org

 

[1] http://www.inforse.org/europe/fae/Biomass%20for%20Polana%20region.htm

[2] http://ec.europa.eu/regional_policy/en/projects/slovakia/slovak-villages-tap-into-biomass-potential-creating-energy-security-and-jobs

[3] Latvijas valsts meži enerģētiskās meža šķeldas ražo no ciršanas atliekām (koku biomasa, kura paliek mežā pēc cirsmu izstrādes, piemēram, zari, galotnes, atgriezumi, sīkkoki, skujas u.t.t.) un apauguma (koku biomasa, kura paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas, piemēram, sīkkoki, zari, galotnes, atgriezumi, u.t.t).  http://www.lvm.lv/biznesa-partneriem/produkti/koksnes-produkti/skelda/ka-klut-par-klientu/energetiskas-meza-skeldas-paspaterinam

[4] “Biomass Forever” https://vimeo.com/208477495

[5] https://drive.google.com/file/d/1LpuN9rWxlpy8TclGGxE9rM9F28Dfn3hD/view