Enerģija

WWF EU ETS 5 fixes_Twitter

Nepieciešama emisiju tirdzniecības sistēmas reforma

Šodien Eiropas parlaments neatbalstīja ES Emisiju tirdzniecības sistēmā nepieciešamās reformas. Deputāti iestājās par stingrākiem mehānismiem oglekļa cenas stiprināšanai, bet neatbalstīja citus nepieciešamos pasākumus, lai ES emisiju tirdzniecības sistēma varētu veicināt Parīzes nolīgumā minētā klimata pārmaiņu samazināšanas mērķa sasniegšanu.  Vēl par šo jautājumu būs jālemj arī ES dalībvalstu vides ministriem. Tāpēc, pirms neformālās Vides padomes šī gada […]

Lasīt rakstu

wind-turbines-1307050

Ziemas pakete

2016. gada 30. novembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredz līdz 2030. gadam gan vismaz par 40 % samazināt CO2 emisijas, gan modernizēt ES ekonomiku, palielināt tās konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību. Vairāk nekā 4000 lapuses garajā Ziemas paketē (ZP) noteikta virzība uz energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu attīstību, ekodizainu un rūpēm par patērētājiem, Enerģijas savienību. Patērētāju centrālā loma, izvēles un […]

Lasīt rakstu

EEA

EK ignorē Parīzē nolemto

Eiropas Komisijas komunikācija par Parīzes klimata nolīguma ietekmi uz ES politikām neatbilst Parīzē nolemtajam, pārliecinātas Eiropas vides organizācijas. Tas ir slikts signāls citām valstīm, kas uz ES līdz šim bija lūkojušās kā uz paraugu klimata pārmaiņu mazināšanā. 4. martā Briselē tiksies Eiropas vides ministri, kuri spriedīs par klimata politikas attīstību ES. Mēs aicinām Latvijas Vides […]

Lasīt rakstu

PuS

Klimata pārmaiņas un izaugsmes robežas

Vai cilvēks var ietekmēt klimatu un dabu? Šis jautājums ir aktuāls dažādu nozaru speciālistu, fosilā kurināmā atbalstītāju un noliedzēju, cīnītāju par dabas aizsardzību un vienkārša ikdienas cilvēka dienas kārtībā, vismaz tā vajadzētu būt, jo visi taču dzīvo uz vienas planētas. Pasaulē norisinās globalizācijas procesi – augošais cilvēku skaits un prasības pēc augstāka dzīves līmeņa, no […]

Lasīt rakstu

EEA

Dzīve uz parāda: 13. augusts – ekoloģiskā parāda diena

13.augustā tika iztērēts viss 2015. gada dabas kapitāla budžets. Tas nozīmē, ka šī gada atlikušās dienas būs jādzīvo uz parāda. Atšķirībā no Grieķijas mēs nevaram pasludināt defoltu vai izstāties no eirozonas. Šī ir mūsu vienīgā planēta, uz kuras mums ir jādzīvo, un diemžēl mēs esam uzkrājuši parādu planētai, jau kopš 80. gadiem tērējot vairāk dabas […]

Lasīt rakstu

Satversmes tiesa atzīst dabas resursu nodokļa piemērošanu hidroelektrostacijām par leģitīmu un samērīgu

Dr.oec., Māris Jurušs, nodokļu eksperts 2015. gada 25. martā Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-11-0103 par dabas resursu nodokli (turpmāk – DRN) par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.[1] Ar šo spriedumu ir noteikts, ka Satversmei atbilst normas, kas noteic pienākumu mazajām hidroelektrostacijām (HES) maksāt dabas resursu nodokli. Lai arī tiesāšanās […]

Lasīt rakstu

Pašvaldību oglekļa pēda

Emisijas, kas rodas Latvijas iedzīvotāju patēriņa rezultātā, pēdējos gados pieaug – vislielākās tās ir bijušas galvaspilsētā Rīgā. Vidējās patēriņa emisijas 2013. gadā Latvijā bija 7,5 tonnas CO2 uz cilvēku, kas pārsniedz pasaules vidējo rādītāju – 5 tonnas CO2 uz cilvēku gadā. Emisiju apjoma pieaugums saistāms ar ekonomikas atgūšanos un mājsaimniecību ienākumu palielināšanos. Tā secināts biedrības […]

Lasīt rakstu

EOD

19. augusts – 2014. gada ekoloģiskā parāda diena

2014. gada pasaules dabas kapitāls tika iztērēts par vienu dienu ātrāk kā pagājušajā gadā. Līdz ar to, šī gada ekoloģiskā parāda diena ir jau 19. augustā, kad mēs esam iztērējuši visu šī gada dabas kapitāla budžetu. Tas nozīmē, ka šī gada atlikušās dienas būs jādzīvo uz parāda. Ja tā būtu banka, nebūtu nekādu problēmu, jo […]

Lasīt rakstu

ES mērķis līdz 2030. gadam par 30% palielināt Kopienas energoefektivitāti

Eiropas Komisija (EK) ir piedāvājusi līdz 2030. gadam par 30% palielināt Kopienas energoefektivitāti. Vides organizācijas šo mērķi uzskata par piesardzīgu, taču politiķi apgalvo, ka tas ir ambiciozs solis un ir vērsts uz bloka enerģētiskās neatkarības palielināšanu, it sevišķi reaģējot uz notikumiem Ukrainā. Par 1% samazinot enerģijas patēriņu gāzes imports samazinātos par 2,3%. Arī Latvijā ekonomika […]

Lasīt rakstu

Load More