Turpinot ekspertu diskusiju sēriju, ar mērķi veicināt pāreju uz ilgtspējīgu enerģētikas sektoru Latvijā, š.g. 13. aprīlī, uz tikšanos atkal aicinājām jomas ekspertus, lai dalītos pieredzē un pārrunātu aktuālo atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes politikā Latvijā un Eiropā. Šī bija jau otrā darba grupas tikšanās un šoreiz uzsvars tika likts uz plānotajām enerģētikas politikas pārmaiņām Eiropā. Pašlaik […]
Biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar CEE Bankwatch Network aicina darbā projektu vadītāju (nepilna darba laika) enerģētikas politikas jomā Kopsavilkums Biedrība “Zaļā brīvība” piedāvā darbu sadarbības organizācijā CEE Bankwatch starptautiska projekta vadītājam (60% darba slodze), kurš būtu pieredzējis interešu aizstāvībā, ar spējām veicināt dažādu ieinteresēto pušu sadarbību, lai kopīgi izstrādātu un ieviestu stratēģiju ar mērķi veicināt […]
Mūsdienu globālajā ekonomikā, kur par attīstības pamatu tiek izmantota konkurētspējas uzlabošana un resursu koncentrācija, reģioni, īpaši lauku teritorijas kļūst par vietām, kur šīs tendences izjūt visskaudrāk – tiek zaudēts kapitāls, resursi un citi ekonomikas veselības svarīgi aspekti. Šo procesu rezultātā, cilvēki no vietējām kopienām dodas dzīvot uz lielākām apdzīvotākām vietām kā rezultātā samazina ne tikai […]
Novembra vidū Mundigciems, Talsu novada vietējas nozīmes attīstības centrs Lībagu pagastā, kļuva zināms kā “pirmais Latvijas ciems, kurā nosiltinātas visas daudzdzīvokļu mājas”[1][2][3]. Nelielās apdzīvotās vietas centru veido padomju periodā būvēta 5 daudzdzīvokļu māju grupa, kurā pirmais renovācijas projekts uzsākts pirms septiņiem gadiem. Nu visas Mundigciema daudzdzīvokļu mājas ir atjaunotas un energoefektīvas.
14. novembrī biedrības Zaļā brīvība un Zemes draugi kopā ar CEE Bankwatch pārstāvniecību Latvijā informēja atbildīgās Latvijas institūcijas par Eiropas nevalstisko organizāciju veiktajiem pētījumiem un secinājumiem par Eiropas Investīciju bankas investīcijām enerģijas un klimata jomā, kā arī par EFSI darbības izvērtējamu ilgtspējīgas attīstības kontekstā.
Šodien Eiropas parlaments neatbalstīja ES Emisiju tirdzniecības sistēmā nepieciešamās reformas. Deputāti iestājās par stingrākiem mehānismiem oglekļa cenas stiprināšanai, bet neatbalstīja citus nepieciešamos pasākumus, lai ES emisiju tirdzniecības sistēma varētu veicināt Parīzes nolīgumā minētā klimata pārmaiņu samazināšanas mērķa sasniegšanu. Vēl par šo jautājumu būs jālemj arī ES dalībvalstu vides ministriem. Tāpēc, pirms neformālās Vides padomes šī gada […]
2016. gada 30. novembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredz līdz 2030. gadam gan vismaz par 40 % samazināt CO2 emisijas, gan modernizēt ES ekonomiku, palielināt tās konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību. Vairāk nekā 4000 lapuses garajā Ziemas paketē (ZP) noteikta virzība uz energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu attīstību, ekodizainu un rūpēm par patērētājiem, Enerģijas savienību. Patērētāju centrālā loma, izvēles un […]
Eiropas Komisijas komunikācija par Parīzes klimata nolīguma ietekmi uz ES politikām neatbilst Parīzē nolemtajam, pārliecinātas Eiropas vides organizācijas. Tas ir slikts signāls citām valstīm, kas uz ES līdz šim bija lūkojušās kā uz paraugu klimata pārmaiņu mazināšanā. 4. martā Briselē tiksies Eiropas vides ministri, kuri spriedīs par klimata politikas attīstību ES. Mēs aicinām Latvijas Vides […]
Vai cilvēks var ietekmēt klimatu un dabu? Šis jautājums ir aktuāls dažādu nozaru speciālistu, fosilā kurināmā atbalstītāju un noliedzēju, cīnītāju par dabas aizsardzību un vienkārša ikdienas cilvēka dienas kārtībā, vismaz tā vajadzētu būt, jo visi taču dzīvo uz vienas planētas. Pasaulē norisinās globalizācijas procesi – augošais cilvēku skaits un prasības pēc augstāka dzīves līmeņa, no […]
13.augustā tika iztērēts viss 2015. gada dabas kapitāla budžets. Tas nozīmē, ka šī gada atlikušās dienas būs jādzīvo uz parāda. Atšķirībā no Grieķijas mēs nevaram pasludināt defoltu vai izstāties no eirozonas. Šī ir mūsu vienīgā planēta, uz kuras mums ir jādzīvo, un diemžēl mēs esam uzkrājuši parādu planētai, jau kopš 80. gadiem tērējot vairāk dabas […]