GODĪGĀ TIRDZNIECĪBA IZSTĀDĒ RIGA FOOD 2014

Godīgā tirdzniecība ir alternatīva tirdzniecības sistēma, kuras ietvaros attīstības valstu ražotāji var saņemt godīgu samaksu par savu darbu – izaudzēto kakao, tēju, banāniem, izgatavotajiem priekšmetiem un izejmateriāliem – kopā vairāk kā 1000 dažādiem produktiem. Par produktu, kurš ir sertificēts Godīgās tirdzniecības sistēmā, tā ražotājs vai audzētājs saņem stabilu samaksu, jo ir samazināts starpnieku skaits un noslēgti ilgtermiņa līgumi. Biedrība “Zaļā Brīvība” izstādē Riga Food 2014 iepazīstinās ar Godīgās tirdzniecības sistēmu un Godīgās tirdzniecības produktiem, kuri pieejami Latvijā. Tāpat šogad Baltijas valstīs norisināsies informatīva un izglītojoša kampaņa par Godīgo Tirdzniecību, par kuru arī varēs uzzināt izstādē.

Biedrība Zaļā Brīvība jau vairākus gadus popularizē godīgo tirdzniecību izstādēs un festivālos. Arī šogad biedrība ar Godīgās tirdzniecības stendu piedalīsies starptautiskajā izstādē Riga Food 2014, kas no 4.-7. septembrim norisināsies Rīgā, Ķīpsalas izstāžu centrā. Pasākuma mērķis ir sasniegt plašu pieaugušo auditoriju un tos iepazīstināt ar godīgās tirdzniecības produktiem, paskaidrot, kā patērētāji var veicināt godīgāku globālo tirdzniecību un informēt par Godīgās tirdzniecības kampaņas pasākumiem un produktiem. Stenda apmeklētājiem tiks organizētas  arī viktorīnas un konkursi, kā arī varēs saņemt Godīgas tirdzniecības ceļvedi un noskatīties animācijas filmiņas par Godīgo tirdzniecību un izspēlēt Godīgās tirdzniecības spēli.

Godīgās tirdzniecības produkcija Latvijā ir nopērkama gan lielveikalos, gan specializētajos ekoveikalos, piemēram, veikalā „Biotēka” (Hampstead tējas un BioFair rīsu galetes), Dabas dobē (Oxfam Fairtrade produkcija). Godīgās tirdzniecības izstrādājumus var iegādāties arī interneta veikalā Ekoveikals.lv (Crazy Jack garšvielas, Doves farm uzkodu batoniņi, Green & Blacks šokolāde u.c.), kā arī citos veikalos, tostarp arī lielveikalos. Godīgās tirdzniecības produktus var atpazīt pēc sertificēta marķējuma. Latvijā redzamākās sertifikācijas sistēmas ir Fairtrade, kā arī Hand in hand marķējums Rapunzel produktiem.

“Godīgās tirdzniecības produktu pieprasījums visā pasaulē pakāpeniski, bet pastāvīgi pieaug, arī ekonomiskās krīzes laikos. Šobrīd Godīgās tirdzniecības produktu apgrozījums pasaulē ir 4,9 miljardi eiro. Mēs ceram, ka arī Latvijas patērētāji novērtēs to, ka, iegādājoties Godīgās tirdzniecības produktus, viņi saņem kvalitatīvu produktu un arī palīdz citiem cilvēkiem – Godīgā tirdzniecība – tas ir izdevīgāk visiem,” saka Jānis Brizga, biedrības “Zaļā Brīvība” valdes priekšsēdētājs.

PS Šis raksts tapis ar projekta “Godīgā tirdzniecība: apziņas celšana”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, atbalstu.

Meklē brīvprātīgos

Zaļā brīvība meklē brīvprātīgos Godīgās tirdzniecības popularizēšanai Latvijā. Piedalīsimies ar godīgās tirdzniecības stendu izstādē RigaFood, kas no 2014. gada 4. līdz 6. septembrim notiks BT1 izstāžu centrā Ķīpsalā. Kā arī 18. oktobrī Kalnciema Kvartālā organizēsim ChocoMobile uzņemšanu Rīgā. Meklējam cilvēkus, kas atbalsta godīgās tirdzniecības principus un būtu gatavi palīdzētu organizēt šos pasākumus. 

Rakstiet uz janis@zalabriviba.lv vai aizpildiet pieteikuma formu

19. augusts – 2014. gada ekoloģiskā parāda diena

2014. gada pasaules dabas kapitāls tika iztērēts par vienu dienu ātrāk kā pagājušajā gadā. Līdz ar to, šī gada ekoloģiskā parāda diena ir jau 19. augustā, kad mēs esam iztērējuši visu šī gada dabas kapitāla budžetu. Tas nozīmē, ka šī gada atlikušās dienas būs jādzīvo ar uz parāda. Ja tā būtu banka, nebūtu nekādu problēmu, jo „overdraftu piešķirtā limita ietvaros Jūs varat izmantot kā vēlaties – gan plānotiem, gan neplānotiem izdevumiem”. Taču mūsu parāds planētai jau ir iekrājies, jo kopš 1980iem gadiem jau tērējam vairāk dabas resursu un radam lielāku piesārņojumu, kā planēta gada laikā spēj nodrošināt un absorbēt.EOD

Ekoloģisko parādu rēķina izmantojot metodi, ko izstrādājis un attīstījis Global Footprint Network sadarbībā ar daudziem pētniekiem visā pasaulē. No šiem aprēķiniem izriet, ka pašreizējās ekoloģiskās pēdas nodrošināšanai nepieciešama pusotra planēta Zeme. Ja turpināsies pašreizējās tendences iedzīvotāju skaita pieaugumā un turpinās palielināties pieprasījums pēc enerģijas un pārtikas, šī gadsimta vidū mūsu vajadzību apmierināšanai jau būs vajadzīgas 3 planētas.

Aizņemtā nauda bankai būtu jāatdod, bet savu dabas kapitāla aizņēmumu mēs vēl neesam sākuši atmaksāt. Tas gulsies uz nākamajām paaudzēm, kurām nāksies risināt mūsu radītās problēmas un cīnīties ar klimata izmaiņām un citām vides problēmām, cenšoties apmierināt savas ikdienas vajadzības.

Pašlaik 86% pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur ekoloģiskā pēda pārsniedz attiecīgās valsts dabas kapitāla apjomu. Taču Latvijā dabas kapitāls uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši liels. Līdz ar to lokāli mūsu dabas kapitāls nepārsniedz pieejamos resursus, bet globāli Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda pēdējā laikā strauji aug un pārsniedz globāli uz vienu pasaules iedzīvotāju pieejamo bioproduktivitāti. (vairāk par ekoloģisko pēdu Latvijā skatīt šeit).

Fairtrade International 5. monitoringa ziņojums: jaunumi un tendences

Ir iznācis plašākās godīgās tirdzniecības organizācijas Fairtrade International piektais monitoringa ziņojums, kas ietver vairāk kā 120 lapas ar datiem, grafikiem un statistiku par Fairtrade Interntional sistēmā reģistrētajiem godīgās tirdzniecības fermeriem un darbniekiem, kā arī sniedz apkopojumus un pieeju citiem tirgus pētījumiem par banānu audzētājiem Kolumbijā, zemniekiem un strādniekiem Malavi, ziedu ražotājiem Ekvadorā, sieviešu lomu piegādes ķēdē un citu informāciju.

Vispārējai skaidrībai jāinformē, ka šis ziņojums atspoguļo tikai datus par Fairtrade International godīgās tirdzniecības sistēmā reģistrētām organizācijām. Fairtrade International ir plašākā godīgās tirdzniecības sistēma, kas būtībā ir atbildīga par starptautisko godīgās tirdzniecības standartu uzturēšanu un aizņem lielāko godīgās tirdzniecības tirgus daļu, tomēr ir arī citas organizācijas un marķējumi, kas arī pārstāv godīgo tirdzniecību, tāpēc nevar uzskatīt, ka šajos datos tiek reprezentēts viss godīgās tirdzniecības tirgus.

Nozīmīga godīgās tirdzniecības daļa ir atbalsts vietējiem ražotājiem, ko Fairtrade International nodrošina caur prēmijām (Fairtrade Premium). Fairtrade prēmija ir summa, kuru produkcijas tālākais izplatītājs maksā ražotājam papildus Fairtrade minimālajai cenai. Fairtrade prēmijas ir paredzētas vietējās kopienas sociālai un ekonomiskajai attīstībai. Ražotāji paši izlemj, kā izlietos šos papildu līdzekļus un informē par to Fairtrade International. Gan Fairtrade minimālo cenu, gan Fairtrade minimālos prēmiju apjomus uzrauga un regulē Fairtrade International. Organizācija savā atskaitē ziņo, ka kopumā tika novērota 41 % liela ienākumu palielināšanās no Fairtrade prēmijām ar vislielāko pieaugumu tieši kafijas pupiņu audzētājiem. Tiek ziņots, ka 80 % no mazu apjomu fermeriem šo naudu ir investējuši savu ražotājorganizāciju stiprināšanā, savukārt lielo plantāciju īpašnieki vairāk ir investējuši šo summu darbinieku un viņu ģimeņu vajadzību apgādāšanā.

„Šis izmaksāto prēmiju pieaugums zemniekiem un strādniekiem ir lieliska iespēja investēt tajā, kas viņiem ir svarīgākais,” uzskata Fairtrade International izpilddirektore Herieta Lemba, „Tā arī ir panākumu atslēga. Kad ražotājiem ir iespēja pašiem izvēlēties, kur ieguldīt savas investīcijas, vadoties pēc viņu prioritātēm, tas nes labumu gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem.”

Kopējais Fairtrade International reģistrēto fermeru un strādnieku skaits ir pieaudzis par 15 % līdz 1,4 miljonam, no kuriem aptuveni 61 % nāk no Āfrikas vai Tuvajiem Austrumiem. Īpaši izteikta izaugsme novērota zemnieku un strādnieku skaitā Āzijā un Okeānijā (22 % pieaugums), kaut arī šis reģions ietver vismazāko daļu no Fairtrade reģistrētajiem uzņēmumiem.

Interesantākie fakti:

  • Lielākā daļa no saņemtajām Fairtrade prēmijām periodā no 2011-2012. gadam bija par kafijas (43 %), banānu (19 %), kakao (11 %) un cukura (9 %) ražošanu.
  • Fairtrade produkcijas pārdošana kā proporcija uz kopējās produkcijas fona mazo zemnieku vidū vislielākā ir bijusi banāniem (61 %), cukurniedru cukuram (46 %) un kakao pupiņām (46 %).
  • Savukārt, tēju Fairtrade tirgotāji ir pārdevuši 9 % no kopējā tirgus mazā apjoma zemnieku vidū, kas liecina, ka vēl daudz ir jāstrādā pie pārdošanas apjomu palielināšanas šim produktam.
  • Fairtrade ražotājorganizāciju skaits ir pieaudzis par stabiliem 15 procentiem, ieskaitot jaunas orgnizācijas Jamaikā, Nigērijā un Austrumtimorā – jaunās valstis Fairtrade sistēmā.
  • Sievietes sastāda 23 % no kopējā Fairtrade strādnieku un zemnieku skaita, bet 43 % no visiem strādniekiem plantācijās un uzņēmumos.
  • Septiņi izplatītākie produkti, kurus ražo Fairtrade reģistrēti zemnieki un koorperatīvi, ir banāni, cukurniedru cukurs, kakao pupiņas, kafijas pupiņas, grieztie ziedi un stādāmie augi, kokvilna, tēja.

„Šeit ir pamatīgs datu apjoms tālākai analīzei, momentuzņēmums Fairtrade attīstībā, kas ļauj mums mācīties kā nākotnē mainīties, lai palielinātu Fairtrade pozitīvo iespaidu uz zemniekiem,” piemetināja Herieta Lemba „it īpaši zemā proporcija Fairtrade pārdotās tējas, ņemot vērā tēju ražojošo zemnieku un strādnieku daudzumu, parāda tālāko nepieciešamo attīstības virzienu.”

Fairtrade apmēru un sniegtā labuma monitorings, 5. izdevums ir balstīts uz 1139 Fairtrade ražotājorganizācijām galvenokārt 2011. un 2012. gadu veiktajos auditos. pilnā monitoringa atskaite pieejama Fairtrade International mājaslapā.

Raksta orģinālais avots: Fairtrade.net, 2014. Pieejams fairtrade.net

Šis raksts tapis ar projekta “Godīgā tirdzniecība: apziņas celšana”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, atbalstu. Vairāk informācijas šeit.

Entamofoģija – kukaiņēšana

Pasaulē 2 miljardi cilvēku, pamatā Latīņamerikā, Centrāl Āfrikā un Dienvid-Austrum Āzijā, regulāri ēd insktus, kas ir noderīgs proteīna avots daudzām kultūrām. Domājot par to, kā nenodarot pāri videi paēdināt pieaugošos cilvēku skaitu, varbūt arī eiropiešiem un amerikāņiem jāpievēršas šai kustībai.

infographic_bon_appetit_eating_insects

Mirušo balva dizainā

Kamerons Sinklers, Architects for Humanity dibinātājs ir izsludinājis Mirušo balvu (http://www.deadprize.org/), lai pieminētu dizaina, arhitektūras un inženierijas piemērus ar negatīvu ietekmi uz vidi.

Līdzīgi kā Zirgābols, šī balva tiek pasniegta nevis par kādiem atzinīgiem sasniegumiem cilvēces labā, bet tieši pretējo – savtīgu nodarījumu, muļķību vai vienkārši nihilismu, kas noved pie vides degradācijas, resursu nevajadzīgas noplicināšanas un cilvēku labklājības samazināšanās.

Vēl līdz 1.novembrim varat izteikt savas nominācijas Mirušo balvai. Domāju, ka arī Latvijā ir daudz slikta dizaina piemēru, ko būtu vērts izcelts, lai cilvēki padomātu pirms ko tāduCameron-Sinclair-Dead-Prize1-537x320 atkārto. Šovasar mani sarūgtināja Food Union jaunā saldējumu sērija Ekselence, kur saldējums iepakots gan ierastajā plēves iepakojumā, gan arī papīra kastītē – gandrīz kā banāni šajā attēlā.

Ja arī jums ir kādi Dead Prize vērtīgi piemēru, lūdzu sūtiet mums, mēģināsim tos apkopot.

Zaļajai brīvībai ANO EcoSoc novērotāja statuss

Pēc četru gadu gaidīšanas un regulāras skaidrošanās par to, kā pēc mūsu mājaslapā ir saite uz Brīvas Tibetas kustības mājaslapu (http://freetibet.org/), Zaļajai brīvībai beidzot ir piešķirts novērotāja statuss ANO Ekonomisko un Sociālo lietu padomē (ECOSOC). Šī Padome, cita starpā, ir atbildīga par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un pašlaik izstrādā Ilgtspējīgas attīstības mērķis, kas 2015. gadā aizstās Tūkstošgades mērķus.

Valstis ir vienojušās par 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, to starpā arī mērķi, kas attiecas uz klimata pārmaiņu samazināšanu, jūru un okeānu aizsardzību un citi vides un sociālie mērķi. Šie ilgtspējīgas attīstības mērķi sevī iekļaus arī nabadzības samazināšanas mērķus vienā ietvarā. Jaunie globālie attīstības mērķi būs universāli, t.i. attiecināmi uz visām pasaules valstīm, tai skaitā Latviju. Cerams ar šo procesu Latvijā atkal tiks atdzīvināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030.

ES mērķis līdz 2030. gadam par 30% palielināt Kopienas energoefektivitāti

Eiropas Komisija (EK) ir piedāvājusi līdz 2030. gadam par 30% palielināt Kopienas energoefektivitāti. Vides organizācijas šo mērķi uzskata par piesardzīgu, taču politiķi apgalvo, ka tas ir ambiciozs solis un ir vērsts uz bloka enerģētiskās neatkarības palielināšanu, it sevišķi reaģējot uz notikumiem Ukrainā. Par 1% samazinot enerģijas patēriņu gāzes imports samazinātos par 2,3%.

Arī Latvijā ekonomika ir atkarīga no Krievijas gāzes un Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi rīcības plānu enerģētiskās atkarības mazināšanai. Diemžēl plāns tika valdībā skatīt slēgtā sēdē, bet, cik zināms, tas ir vērsts to, kā rīkoties un no kurienes būs piegādes krīzes gadījumā, lai nodrošinātu energoresursus par pieejamu cenu. Tas šķiet ļoti šaurs, īstermiņa skatījums uz enerģētisko neatkarību, jo koncentrējas tikai uz piedāvājumu un ignorē pieprasījuma kontroli (tai sk. energoefektivitāti) un atjaunojamos energoresursus.

Arī Eiropas Komisija savas ambīcijas enerģijas patēriņa samazināšanā ir samazinājusi, jo jūnijā publicētajā pētījumā kā labākais variants tika ieteikts 40% mērķis, kas nodrošinātu maksimālo konkurētspēju un radītu jaunas darba vietas. Diemžēl dažu valstu spiediena rezultātā (pamatā Vācijas), šis mērķis tika samazināts uz 30%. Oktobra Padomes sēdē ES mērķis tiks apspriests starp dalībvalstīm, taču vēl nav skaidrs vai tas būs obligāts vai brīvprātīgs un kā tas tiks sadalīts starp atsevišķām dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ka lielākajā daļā ES ekonomiskā stagnācija, izskatās, ka ES nespēs sasniegt 2020. gadam nosprausto mērķi palielināt energoefektivitāti par 20%. Pēc EK aprēķiniem tie varētu būt 18-19%.

Retorn – pilsoniskās pretošanās piemērs

Pirms pieciem gadiem aktīvistu grupa Spānijā no 39 bankām izkrāpa 492 tūkstošus EUR, lai šo naudu ieguldītu sociāli atbildīgos projektos. Tagad viņi nepilnu stundu garā filmā Retorn atklāj kāpēc un kā to ir darījuši.

Come back. A story we wrote together. from Radi.ms on Vimeo.

Enrica blogu varat lasīt šeit.

Godīgās tirdzniecības produkti skolās

Latvijā jau vairākus gadus atsevišķas organizācijas un vecāki cenšas panākt, lai bērniem skolās tiktu nodrošināta veselīga un ilgtspējīga pārtika. Diemžēl līdz šim tas notiek gaužām lēni. Līdzīgas iniciatīvas notiek arī citur Eiropā. Tā Anglijā jaunajā Skolas pārtikas standartā, kas stāsies spēkā no 2015.gada sākuma, iekļauti arī ilgtspējas kritēriji.  Jaunais standarts paredz ka skolu ēdnīcās jānodrošina svaiga, vietējā un ilgtspējīga pārtika, tai skaitā godīgās tirdzniecības produkcija. Starp godīgās tirdzniecības produktiem, ko skolas var iegādāties, ir rīsi, pupiņas, kuskus, kvinoja un dažādi cepumi un tropiskie augļi un to sulas.

Lielbritānijā pašlaik ir aptuveni 1350 godīgās tirdzniecības skolas, kas pastiprināti interesējas par attīstības un godīgās tirdzniecības jautājumiem pasaulē. Jaunais standarts šīm skolām palīdzēs nodrošināt ilgtspējīgu pārtikas iepirkumu.

Šis raksts tapis ar projekta “Godīgā tirdzniecība: apziņas celšana”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, atbalstu. Vairāk informācijas šeit.