Bērnu darbs: Kultūra vai izmisums?

Foto: Christliche Initiative Romero

Kristina Mänd NVO “Mondo”, Atbildīga patēriņa vadītāja Nav svarīgi, vai bērnu darbu turpina izmantot kultūras vai ekonomisku iemeslu dēļ, apkarot to var tikai tad, kad vienlaicīgi darbosies gan apzinīgs patēriņš, gan tiesību akti. Bērnu darbu jauc ar darbu, ko veic bērns. Šajā rakstā mēs runāsim par darbu, ko bērni ir spiesti darīt, ko viņi strādā tā vietā, lai ietu uz skolu vai spēlētos, un kas ļauj ražotājiem saglabāt zemas cenas. … Turpināt lasīt

SUSY par mērķa definējumiem topošajā Sociālās uzņēmējdarbības likumā Latvijā

Turpinām darboties SUSY projekta interešu aizstāvības jomā, kā ietvaros tiekamies ar vietēja un nacionāla līmeņa autoritātēm un diskusijas par sociālo uzņēmējdarbību mēģinām sasaistīt ar sociālās un sadarbības ekonomiku. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izveidotās grupas “Par normatīvo regulējumu sociālās uzņēmējdarbības jomā” ietvaros joprojām tiek precizēts likumprojekts “Sociālās uzņēmējdarbības likums”. Šajā darbā ir iesaistījušās gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts institūcijas. 2016.gada 9.janvāra Saeimas darba grupas sēdes galvenā diskusija ir par … Turpināt lasīt

Vakara tēja ar žurnālistiem

2-3

  Vēlies dzirdēt žurnālistu pieredzes stāstus par braucienu uz Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku, kur tika uzņemta dokumentālā filma par apdraudētajām Austrumu Kalnu gorillu (Gorilla beringei beringei un Gorilla beringei graueri) aprūpi? Nāc trešdien, 17.februārī plkst. 18:00 uz vakara tēju biedrības Zaļā brīvība birojā Āgenskalnā, Lapu ielā 17 (2.stāvs). Pie mums viesosies Woodpecker Pictures pārstāvji Kārlis Lesiņš un Lelde Prūse. Uzzināsim arī par to, kas būtu jāņem vērā žurnālistam, dodoties … Turpināt lasīt

Adaptācija klimata pārmaiņām – jauni globāli, reģionāli un vietējas nozīmes izaicinājumi

Adaptācijas politikas veidošanas un īstenošanas dalībnieki (pēc Lim and Spanger-Siegfried 2005)

Mēs daudz dzirdam par klimata pārmaiņas kā tādām, taču arī dabisko procesu radītas ekstremālas klimatiskas parādības tādas kā sausums/intensīvi nokrišņi, karstuma viļņi/neparasts aukstums, vētras, plūdi, virpuļviesuļi, krusa un tā tālāk un tā joprojām ietekmēs visas zemeslodes iedzīvotājus nākotnē – gluži tāpat kā senāk. Klimata pārmaiņas šīs parādības pastiprinās un aizvien biežāk būs jādomā par pielāgošanās iespējām novērojamajām pārmaiņām. Tā, piemēram, 2012. gadā novērotas 905 dabas katastrofas, no kurām 93 % … Turpināt lasīt

Mēs par godīgo nevis brīvo tirdzniecību

ttip

Brīvais tirgus, ekonomiskā izaugsme un tirdzniecības liberalizācija ir daži no mūsdienu attīstības stūrakmeņiem. Vismaz tā mums māca skolā un apgalvo valdības. Taču arvien biežāk izskan aicinājumi uz to, ka labklājību varam veicināt nevis ar brīvā tirgus attīstību, bet ieviešot godīgās tirdzniecības principus, kas, citu starpā, aicina uz piespiedu un bērnu darba izskaušanu, vides prasību ieviešanu un godīgu samaksu par padarīto dabu. Pārsteidzošākais ir tas, ka šādi aicinājumi izskan ne tikai … Turpināt lasīt

Jācīnās ar pārmērīgu bagātību, ne nabadzību

2015. gadā ANO tika pieņemti jauni Ilgtspējīgas attīstības mērķi. Pirmais no šiem mērķiem paredz “Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs”. Par nabadzības izskaušanu tiek runāts jau sen un daudz kas ir arī darīts, lai palīdzētu pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem izdzīvot. Tiek vākti ziedojumi, sūtītas palīdzības pakas. Turīgākie patērētāji var iegādāties godīgās tirdzniecības preces, lai atbalstītu nabadzīgos zemniekus globālajos dienvidos. Lielākā daļa šo rīcību balstās uzskatā, ka, stimulējot ekonomisko izaugsmi, mēs palīdzēsim … Turpināt lasīt

Godīgā tirdzniecība, tās kritika un iespējas

 Godīgās tirdzniecības ideja ir cilvēcīgi saistoša un atbalstāma. Mēs lielākoties piekrītam, ka ir vajadzīgs maksāt godīgu atlīdzību ražotājiem trešās pasaules valstīs, kuri pašreizējos tirgus ekonomikas un globālās tirdzniecības apstākļos slīgst nabadzībā, kas veicina pamata cilvēktiesību pārkāpumus lauksaimniecībā un citos ražošanas sektoros. Šķiet tikai loģiski, ka Rietumu cilvēks, kuram cilvēktiesības ir neizsakāmi svarīgas, vēlas tās atbalstīt, arī izvēloties alternatīvu tirdzniecības sistēmu. Taču pastāv arī vairāki viedokļi, kas asi kritizē godīgās tirdzniecības … Turpināt lasīt

Pirmais sociālās un solidaritātes ekonomikas tīklošanās seminārs

SUSY_Icons_Charas_11_crop

Kā vietējā sociālā uzņēmējdarbība tuvinās attīstības sadarbībai? Kā palīdzēt vietējām pašvaldībām attīstīt sociālo uzņēmējdarbību? Kā mūsu darbība ietekmē globālos un vietējās kopienas mērķus? Ar šiem jautājumiem Sociālās un solidaritātes projektā uzsākām tā otro darbības jomu – kompetenču pilnveide sociālajā uzņēmējdarbībā un attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm par sociālās un solidaritātes ekonomikas lomu globālajā cīņā par nabadzības samazināšanu un ilgtspējīga dzīvesveida nodrošināšanu. Šajā projekta darbības jomā – 2016.gada laikā organizēsim trīs dažādu … Turpināt lasīt

Klimats un siltumnīcefekts – kā tie saistāmi?

2

Klimats ir sarežģīta sistēma, un principiāli galvenais veidojošais faktors ir enerģijas plūsmas, kuras Zeme saņem no Saules. Klimats veidojas, Saules enerģijai izkliedējoties un mijiedarbojoties ar Zemi, līdz ar to klimata sistēma sastāv no atmosfēras, hidrosfēras, kriosfēras (Zemes ledāju un sniega segas un mūžīgā sasaluma), litosfēras un biosfēras. Bet kas tad īsti ir tas, kas klimata sistēmā ir svarīgākais ietekmējošais faktors – lai rastu atbildi uz šo jautājumu, ir jānoskaidro, kas … Turpināt lasīt

Daba nejoko – vai mums būtu jājoko ar savu veselību?

“Daba nemēdz jokot, tā vienmēr ir patiesa, vienmēr nopietna, vienmēr stingra: tai vienmēr ir taisnība, kļūdas un maldus izraisa cilvēki” – tā savulaik ir teicis lielais Gēte. Tagad jau ir diezgan skaidrs, ka globālas klimata pārmaiņas tiešā un netiešā veidā veicina dažādu slimību izplatību un priekšlaicīgu mirstību. Intensīvas un biežas temperatūras un nokrišņu izmaiņas (karstuma un sausuma periodi, viesuļvētras un plūdi, dabas ugunsgrēki) var radīt funkcionālus un fizioloģiskus organisma darbības … Turpināt lasīt